Kofeīns un enerģijas līmenis - kāda ir saistība?

Kofeīns paaugstina enerģijas līmeni un izdzen nogurumu, mēs visi to zinām. Tas var padarīt dienu patīkamāku vai atbalstīt mūs darbā un mācībās. Bet KĀ tas to dara! Daudziem cilvēkiem tas ir noslēpums, lai gan šī iedarbība ir labi izpētīta. Ir lietderīgi zināt, kā darbojas vielas, ko mēs lietojam. Tas ļaus jums daudz labāk izmantot to iedarbību un pievērst uzmanību mijiedarbībai ar citiem uztura bagātinātājiem, zālēm vai pārtikas produktiem.

Kofeīns un enerģijas līmenis

Vai vēlaties uzzināt, kā kofeīns mazina nogurumu? Patiesība ir tāda, ka tas to dara vairākos veidos, bet viens mehānisms izceļas. Runa ir par ietekmi uz adenozīna receptoriem.

Adenozīna aktivitātes kavēšana

Adenozīns ir nukleozīds, kas darbojas kā neiromediators. Smadzenēs tā darbība ir tā aktivitātes kavēšana, kas cita starpā nozīmē, ka tas izraisa noguruma sajūtu. Adenozīns ir iesaistīts miega un nomoda ritma regulēšanā. Tā līmenis pakāpeniski paaugstinās, kad esam nomodā dienas laikā, un strauji pazeminās miega laikā.

Kofeīnam un adenozīnam ir ļoti līdzīga struktūra. Tas dod tiem spēju pieslēgties vieniem un tiem pašiem receptoriem - adenozīna receptoriem. Tādējādi notiek konkurence. Kofeīns, pieslēdzoties adenozīna receptoram, neļauj adenozīnam pie tā pieslēgties. Vēl svarīgāk ir tas, ka, pieslēdzoties, tas neizraisa tādu pašu reakciju kā adenozīns. Tādējādi rodas antagonisms - kofeīns bloķē adenozīna piekļuvi receptoriem, tāpēc adenozīns nevar izraisīt nogurumu.

Telegrāfiskā kopsavilkumā: kofeīns rada tieši pretēju efektu nekā adenozīns, kas izraisa miegainību. Tas ir galvenais kofeīna darbības mehānisms, kas izpaužas pat nelielās devās.

Citi mehānismi

Lai gan dominējošā īpašība ir adenozīna antagonisms, ir vairāki citi ceļi, pa kuriem kofeīns mūs uzlādē ar enerģiju. Tie ir šādi:

fosfodiesterāzes (PDE) enzīmu inhibīcija,
veicina kalcija izdalīšanos no intracelulārajiem krājumiem,
mijiedarbība ar GABA(A) receptoriem,
dopamīna, noradrenalīna un acetilholīna atbrīvošanās veicināšana.

Kofeīns kā pirms treniņa? Ideāls risinājums!

Kofeīns ir viens no pazīstamākajiem ergogēniem, t. i., vielām, kas palielina fizisko izturību un uzlabo sportisko sniegumu. Šajā kontekstā tas šķiet diezgan universāls, jo darbojas lielākajā daļā zināmo sporta veidu.

Intensīvas sporta aktivitātes, īpaši tās, kas tiek veiktas ilgstoši, var pamatīgi nogurdināt. Jo ātrāk smadzenes apgūst nogurumu, jo ātrāk smadzenes pārstāj sūtīt pietiekami spēcīgus signālus muskuļiem. Un muskuļiem ir nepieciešams spēcīgs impulss, lai tie varētu strādāt uz savas izturības robežas. Mūsu interesēs ir pēc iespējas vairāk aizkavēt šo noguruma iestāšanās slieksni. Kofeīns tam ir ideāli piemērots.

Neiromuskulāro funkciju modulācija un muskuļu kontrakcijas pastiprināšana ir vēl citas kofeīna priekšrocības sportā, kas lieliski papildina kofeīna enerģētisko iedarbību, padarot to par daudzpusīgu pirms treniņa uztura bagātinātāju.

Kofeīna ergogēnā iedarbība nepazūd pat ilgstošas lietošanas gadījumā.

Mēs visi zinām, ka, ierasti dzerot kafiju vai lietojot kofeīna uztura bagātinātājus, tie vairs nedarbojas tā, kā pirmajā reizē. Laika gaitā jutība pret tā uzmundrinošo iedarbību vienkārši samazinās. Varētu domāt, ka tas pats notiks arī ar sporta kondicionēšanas ietekmi. Bet šeit ir pārsteigums!

Pētījumi liecina, ka ergogēnās iedarbības ziņā kofeīna efektivitāte nepazūd pat regulāras lietošanas gadījumā. Tiesa, efekts var nedaudz apslāpēties, bet tomēr, pat ilgstoši un ikdienā lietojot kofeīnu, ergogēnais efekts joprojām ir vērojams.

Atkarība no kofeīna

Vai atkarība no kofeīna ir reāla? Kofeīns ir pasaulē populārākais stimulējošais līdzeklis, tāpēc tas šķiet diezgan nekaitīgs, taču atkarība ir iespējama. Mēs šo stāvokli saucam par kofeīnismu. Tā parasti rodas, ilgstoši lietojot kofeīnu devās > 500 mg dienā.

Jāatzīst, ka tā norise nav tik smaga kā nopietnākiem stimulantiem, taču pēc ilgstošas kofeīna lietošanas tā atcelšana var izraisīt nepatīkamus simptomus (nogurumu, galvassāpes, aizkaitināmību utt.). Par laimi, tie parasti ilgst tikai dažas dienas.

Kofeinisma simptomi var būt šādi:

nemiers un trauksme,
aizkaitināmība,
pārmērīga uzbudinātība,
muskuļu trīce,
bezmiegs,
galvassāpes,
pārmērīga diurēze,
jušanas traucējumi,
sirds un asinsvadu simptomi,
kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi (piemēram, slikta dūša, vemšana, caureja).

Iepriekš minētie simptomi var rasties ne tikai ilgstošas kofeīna pārmērīgas lietošanas gadījumā, bet arī pēc vienreizējas devas lietošanas, kad tā ir par daudz, lai organisms spētu to metabolizēt.

Nelietojiet kofeīnu pārāk vēlu!

Pārāk vēlu lietots kofeīns nogurumu nomācošās iedarbības dēļ var apgrūtināt iem igšanu un var pasliktināt miega vispārējo kvalitāti. Kofeīns, kas cirkulē asinsritē, aizkavē melatonīna sekrēcijas laiku vakarā, tāpēc no tā noteikti jāizvairās pirms gulētiešanas.

Vispārējs noteikums ir pārtraukt kofeīna lietošanu vismaz sešas stundas pirms gulētiešanas. Šis laiks var būt ilgāks cilvēkiem, kuriem kofeīna vielmaiņa ir dabiski lēna. Kofeīna izvadīšanas laiks no organisma ir atkarīgs arī no tādiem faktoriem kā dzimums, vecums, orālo kontracepcijas līdzekļu lietošana, grūtniecība un smēķēšana. Sievietes statistiski kofeīnu izvada par 20-30 % ātrāk nekā vīrieši.

Vispārējs noteikums ir tāds, ka, jo agrāk pēdējo reizi uzņemts kofeīns vai kafija, jo labāk miegam.

Avoti: