Kofeīns un koncentrēšanās - kāda ir saistība?
Kas gan var atvieglot prātu labāk par kafiju? Pateicoties tajā esošajam kofeīnam, šim aromātiskajam dzērienam ir sensacionāla ietekme uz koncentrēšanās spējām un motivāciju. Ne velti miljoniem cilvēku gandrīz katru dienu to regulāri malko pie saviem darba galdiem darba laikā. Šajā rakstā mēs aplūkosim, kā kofeīns ietekmē koncentrēšanās sp ējas un kā to lietot, lai sasniegtu vislabākos rezultātus.
- Kofeīns labākai koncentrācijai un prāta skaidrībai ir viena no labākajām iespējamām izvēlēm.
- Kā lietot kofeīnu, lai sasniegtu labākos rezultātus?
- Lai no kofeīna iegūtu vēl vairāk, kombinējiet to ar L-teanīnu!
Kofeīns labākai koncentrācijai un prāta skaidrībai ir viena no labākajām iespējamām izvēlēm.
Efektīvs, drošs saprātīgās devās un gandrīz vienmēr sasniedzams. Ko vēl jūs varat vēlēties? Kofeīnam ir daudz priekšrocību, un viena no tām ir tā, ka tas jūtami veicina motivāciju, produktivitāti un prāta skaidrību. Daži pētījumi arī liecina, ka tas var uzlabot sniegumu atmiņas testos.
Pētnieki ir veikuši neskaitāmus pētījumus par kafijas un kofeīna ietekmi uz kognitīvajām funkcijām. Ir redzams, ka kofeīns ir viena no visintensīvāk pētītajām pārtikas sastāvdaļām. Pateicoties zinātnieku interesei, mēs precīzi zinām šīs ievērojamās vielas darbības mehānismus.
Kofeīna prokognitīvās darbības mehānismi
Kofeīns palielina subjektīvo modrības sajūtu, kas galvenokārt ir saistīts ar adenozīna receptoru bloķēšanu. Tas ir galvenais un svarīgākais kofeīna darbības mehānisms. Caur to kofeīns netieši ietekmē stimulējošo neiromediatoru - dopamīna, noradrenalīna un glutamāta - izdalīšanos. Glutamāts papildus ir viens no svarīgākajiem atmiņas veidošanās faktoriem. Nozīmīgi ir arī tas, ka adenozīna receptoru bloķēšana notiek pat ar nelielām kofeīna devām, savukārt citiem mehānismiem nepieciešama nedaudz lielāka daudzuma uzņemšana.
PDE (fosfodiesterāzes)enzīmu inhibīcija ir vēl viens mehānisms, kas ietekmē kognitīvās funkcijas. Kofeīns ir neselektīvs PDE inhibitors, t. i., tas inhibē vairākus šī fermenta apakštipus. Šo mehānismu bieži apraksta saistībā ar lipolīzi taukaudos, taču kofeīns var inhibēt PDE arī neironos. Šāds mehānisms tiek izmantots pat dažās nootropās zālēs (piemēram, vinpocetīnā).
Nozīmīga ir arī intracelulārās kalcija kustības mobilizācija centrālajā nervu sistēmā. Šis efekts rodas, lietojot salīdzinoši lielas kofeīna devas, un ietekmē noteiktu jonu kanālu modulāciju un nervu transmisiju.
Ilgtermiņa ieguvumi - ietekme uz neirodeģenerāciju
Daudzos pētījumos ir pārbaudīta kofeīna ietekme uz Alcheimera un Parkinsona slimību risku. Abos gadījumos tika konstatēts, ka tā lietošana ne tikai veicina simptomu kontroli, bet var būt arī daļa no profilakses, jo tas samazina neirodeģeneratīvo slimību attīstības risku. Kofeīna neiroprotektīvais efekts ir lieliska ziņa, jo īpaši tiem, kuri to lieto regulāri.
Jo retāk, jo labāk
Kofeīna enerģizējošais un kognitīvās funkcijas veicinošais efekts diemžēl var zust, ja tas tiek lietots regulāri vai pārmērīgās devās. Mūsu smadzenes vienkārši pierod pie tā iedarbības. Lai pilnībā izjustu kofeīna potenciālu, lietojot to pirms garīgās aktivitātes, vislabāk ir ierobežot tā lietošanu ikdienā.
Populāra prakse ir periodiski veikt "kofeīna detoksikāciju". Vārdu "detoksikācija" lieto ar piesardzību, jo pareizās devās lietots kofeīns ir drošs, taču laiku pa laikam paņemt pauzi no visiem kofeīna avotiem var lieliski uzlabot jutību pret kofeīnu. Jau 2-3 nedēļu pārtraukums no kofeīna sniedz lieliskus rezultātus. Pirmā kofeīna deva pēc pārtraukuma ļauj atkal pilnībā sajust tā potenciālu. "Detokss" no kofeīna ir īpaši ieteicams cilvēkiem, kuri pārmērīgi lieto kafiju un vairs nejūt tās iedarbību, vai cilvēkiem, kuri lieto lielas kofeīna devas pirms treniņiem vai tauku dedzinātājiem.
Kā lietot kofeīnu, lai sasniegtu labākos rezultātus?
Uztura bagātinātājos mēs parasti saņemam vienu devu 200 mg. Tas ir vairāk nekā kafijas tasītē, taču daudziem cilvēkiem šī ir ideāla deva, lai sajustu produktivitātes pieaugumu un labāku koncentrēšanos. Vislabāk to lietot aptuveni 20-30 minūtes pirms plānotās garīgās aktivitātes, lai tas paspētu asimilēties asinsritē un nonākt smadzenēs.
Ikdienā par drošām tiek uzskatītas devas līdz 400-500 mg kofeīna. Tomēr atcerieties, ka, jo retāk ikdienā lietosiet kofeīnu, jo labāk jutīsieties, lietojot to neregulāri brīžos, kad tas jums visvairāk nepieciešams.
Lai no kofeīna iegūtu vēl vairāk, kombinējiet to ar L-teanīnu!
Kofeīns un L-teanīns ir klasiska nootropu kombinācija, kas ir ļoti populāra un kurai ir lieliska reputācija. Teorētiski tā ir stimulējošas un nomierinošas vielas kombinācija, taču paradoksālā kārtā tā vietā, lai cīnītos savā starpā, tās viena otru ļoti labi papildina, ko apstiprina arī daudzi klīniskie pētījumi.
Praksē kofeīna un teanīna kombinācija tiek raksturota kā tāda, kas dod enerģiju, kuru ir vieglāk kontrolēt. Bez aizkaitināmības un izklaidības. Tā esot arī lielāka prāta skaidrība nekā kofeīns vien un spēja vieglāk novirzīt domas uz veicamajiem uzdevumiem.
Klīniskajā pētījumā, kurā salīdzināja kofeīna un teanīna efektivitāti ar katru vielu atsevišķi un ar placebo, atklājās, ka kombinācija dalībniekiem deva lielāku modrību, mazāku nogurumu un labāku garastāvokli. Uzlabojās arī tādi parametri kā vizuālās informācijas ātras apstrādes precizitāte, vienkāršās reakcijas laiks, skaitliskās darba atmiņas reakcijas laiks, vārdu atpazīšanas ātrums un teikumu pārbaudes precizitāte.
Avoti:
⮜ Iepriekšējais raksts
Melatonīns un neirodeģeneratīvās slimības - kādas ir sakarības?
Nākamais raksts ⮞