Kurkumīns - kas tas ir un kādas īpašības tam piemīt?
Esmu pārliecināts, ka jums ir pazīstama kurkuma. Tā ir intensīvi dzeltena garšviela, bez kuras indiešu virtuve praktiski neeksistē. Papildus intensīvajai krāsai un raksturīgajam aromātam tā piedāvā vēl ko citu. Tajā slēpjas unikāls polifenols - kurkumīns. Tieši šis ir piesaistījis pasaules uzmanību, jo pētījumos dokumentēto daudzo labvēlīgo ietekmi uz veselību, kas, šķiet, galvenokārt darbojas ar antioksidantu un pretiekaisuma mehānismu palīdzību. Kādas vēl īpašības piemīt kurkumīnam? Šajā rakstā mēs izpētīsim tā iespējamās priekšrocības un metodes tā efektīvai lietošanai uzturā. Lasiet līdz galam!
- Kurkumīns - kas tas ir?
- Kurkuma un kurkumīns - kādas ir atšķirības?
- Kurkumīna iedarbība uz cilvēku
- Kurkumīna problemātiskā biopieejamība
- Kurkumīnu ir vērts lietot kopā ar piperīnu
- Kurkumīna blakusparādības - vai tas ir drošs
- Vai ir kontrindikācijas kurkumīna lietošanai?
- Kopsavilkums
Kurkumīns - kas tas ir?
Kurkumīns, kurkuma galvenā sastāvdaļa, ir viela ar spēcīgām veselības īpašībām, ko jau gadsimtiem ilgi izmanto ajūrvēdas un ķīniešu tradīcijās. Šis dzeltenais pigments, kas piešķir garšvielai raksturīgo krāsu, ne tikai sensacionāli bagātina ēdienus, bet arī spēj remdēt daudzas veselības kaites.
Kurkuma(Curcuma longa L.) ir ingveru dzimtas augs, kas galvenokārt sastopams Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Kurkuminoīdi, kuru vidū ir kurkumīns, ir atbildīgi par lielāko daļu no tai piemītošajām veselībai labvēlīgajām īpašībām. Dažkārt ar nosaukumu "kurkumīns" apzīmē visus trīs galvenos kurkuminoīdus, t. i., kurkumīnoīdus:
- diferuloilmetāns (šis kurkumīns) - apmēram 77 % no visiem kurkumīniem,
- demetoksikurkumīns - 17 %,
- bisdemetoksikurkumīns - 6 %.
Kurkumīns pirmo reizi izolēts 1815. gadā. Savukārt tā ķīmisko struktūru 1910. gadā aprakstīja poļu zinātnieki. Šīs garšvielas veselību veicinošās īpašības cilvēki zina un izmanto jau tūkstošiem gadu - kurkuma lietošanas vēsture ajūrvēdā sniedzas pat 5000 gadu senā pagātnē.
Saskaņā ar zinātnisko literatūru kurkumīns var palīdzēt kontrolēt iekaisumu un oksidatīvo stresu, metabolisko sindromu, artrītu, trauksmi un hiperlipidēmiju.
Ir arī ziņojumi, ka tas palīdz kontrolēt iekaisumu un treniņu izraisītu muskuļu sāpīgumu, kas varētu uzlabot aktīvo cilvēku atveseļošanos un sniegumu.
Dabā ir daudz sastāvdaļu, kuras ir viegli sasaistīt ar konkrētu veselības mērķi, kura sasniegšanai tās var izmantot. Tas neattiecas uz kurkumīnu. Tam ir tik universāla iedarbība, ka zinātnieki savos pētījumos ir analizējuši tā ietekmi uz desmitiem dažādu veselības stāvokļu. Lielākā daļa iedarbības ir saistīta ar tā spēcīgo pretiekaisuma un antioksidatīvo potenciālu. Tas padara šo polifenolu par ārkārtīgi populāru izvēli vispārējai profilaktiskai veselības aprūpei.
Kurkuma un kurkumīns - kādas ir atšķirības?
Daži cilvēki, uzzinājuši par plašo kurkumas labvēlīgo ietekmi uz veselību, uzreiz steidzas uz tuvāko atlaižu veikalu, nopērk dažus maisiņus kurkumas un sāk to ar tējkaroti smidzināt savos ēdienos. Un lieliski, jo garšviela pati par sevi ir ļoti veselīga un ir maksimāli vēlama uzturā, taču šādā veidā mēs neatveidosim visus ieguvumus, ko zinātnieki ir pamanījuši ar kurkumīnu.
Kāpēc? Tāpēc, ka kurkumīns ir tikai viena no kurkumas sastāvdaļām, kas dabā sastopama nelielā koncentrācijā, parasti 0,5-5 %. Diemžēl mēs nespējam regulāri ēst tik daudz kurkumas, lai nodrošinātu tādu kurkumīna daudzumu, kas patiešām ietekmētu specifisku iedarbību, bet tikai iespējamu vispārēju profilaksi.
Kurkumīna iedarbība uz cilvēku
Medicīnas datubāzēs ir daudz informācijas par kurkumīnu. Zinātnisko publikāciju skaita ziņā tas ir viens no līderiem starp pārtikas produktos esošajiem polifenoliem.
Zinātnieki norāda uz kurkumīna veselību veicinošo potenciālu saistībā ar šīm problēmām:
- vielmaiņas sindroms,
- hiperlipidēmija,
- artrīts,
- psoriāze,
- zarnu iekaisuma slimības,
- trauksme un garastāvokļa traucējumi,
- sirds un asinsvadu slimības.
Šai sastāvdaļai ir ļoti sena vēsture cilvēka veselības veicināšanā. Ājurvēdā un tradicionālajā ķīniešu medicīnā tās lietošana veselību veicinošos novārījumos aizsākās pirms tūkstošiem gadu.
Medicīnas datubāzēs ir pieejams milzīgs daudzums pirmsklīnisko pētījumu rezultātu, kuros izmantota kurkuma un kurkuminoīdi. Šie ziņojumi pakāpeniski tiek pārbaudīti klīniskajos pētījumos gan ar slimiem pacientiem, gan ar cilvēkiem bez diagnozes. Šobrīd mums jau ir daudz secinājumu, taču ir arī daudz nākotnes perspektīvu turpmākajiem pētījumiem.
Kurkumīna problemātiskā biopieejamība
No pašreizējiem zinātniskajiem ziņojumiem var secināt, ka kurkumīnam var būt lieliskas īpašības... ja vien organisms to labi asimilē. Šī polifenola farmakokinētiskais profils ir ļoti problemātisks. To nosaka vairāki faktori, tostarp zema brīvās vielas koncentrācija serumā pēc uzņemšanas, ierobežota izplatība audos, īss pusperiods un ātra vielmaiņa un izdalīšanās. Lielākā daļa kurkumīna strauji metabolizējas (glikuronidācijas un sulfatizācijas ceļā) aknās un zarnās, audos paliek tikai neliels daudzums, ko var noteikt.
Pētījumos ar grauzējiem šī problēma nav tik liela, jo pētniekiem ir pieejamas dažādas ievadīšanas metodes, piemēram, intraperitoneālas injekcijas, ko cilvēki parastos uztura bagātinātāju lietošanas gadījumos neizmanto. Perorālai lietošanai kurkumīns jālieto vai nu modificētā formā, kas palielina izturību pret priekšlaicīgu metabolismu un uzlabo tā biopieejamību, vai arī kopā ar citām vielām, kas rada draudzīgāku vidi gremošanas traktā. Optimālo veidu, kā maksimāli palielināt iedarbību, uzzināsiet nākamajā rindkopā.
Kurkumīnu ir vērts lietot kopā ar piperīnu
Piperīns ir melno piparu galvenā aktīvā viela. Arī tā ir interesanta viela bioloģiskās darbības ziņā, taču šajā gadījumā tās funkcija parasti ir palīgfunkcija. Proti, kurkumīna lietošana vienlaikus ar piperīnu novērš sliktas biopieejamības problēmu. Piperīna pievienošana palielina kurkumīna biopieejamību līdz pat 2000 %!
Kurkumīns ir lipofīls savienojums, un tā lipofilitātei ir būtiska nozīme tā uzsūkšanās, izplatīšanās, metabolisma un izvadīšanas procesā. Tā lipofilitāte un zemā molekulmasa padara to par labu substrātu P-glikoproteīnam. P-glikoproteīns, kas var ievērojami samazināt uzsūkšanās ātrumu.
Kurkumīna un piperīna kompleksa priekšrocība ir saistīta ar to, ka piperīns ir dabisks, bet efektīvs P-glikoproteīna inhibitors. Tas paplašina vienu no šaurākajiem kakliem kurkumīna biopieejamības ziņā.
Kurkumīna blakusparādības - vai tas ir drošs
Kurkumīnam ir sena lietošanas vēsture, un ir zināms daudz informācijas par tā drošību. Saskaņā ar JECFA(Apvienotā Apvienoto Nāciju Organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas pārtikas piedevu ekspertu komiteja) un EFSA(Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde) ziņojumiem kurkumīna pieļaujamā dienas deva ir līdz 3 mg uz kilogramu ķermeņa svara. Tā ir diezgan maza deva, salīdzinot ar klīniskajos pētījumos izmantoto devu, taču tā ir oficiālā iestāžu nostāja, kuras parasti nav piesardzīgas.
No otras puses, ASV FDA(Pārtikas un zāļu pārvalde) ir apstiprinājusi kurkuminoīdus kā "GRAS" (vispārēji atzītus par drošiem), jo klīniskajos pētījumos ir konstatēts labs panesamības un drošības profils,lietojot 4 līdz 8 gramus dienā.
Vairāki pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem ir apstiprinājuši ne tikai tās efektivitāti, bet arī drošību. Neraugoties uz šo labi zināmo drošumu, vienmēr var rasties blakusparādības. Ļoti reti ir ziņots par dažām blakusparādībām. Vienā pētījumā septiņiem pacientiem, kuri saņēma 500-12 000 mg devas un tika novēroti 72 stundas, radās caureja, galvassāpes, izsitumi un dzelteni izkārnījumi. Citā pētījumā daži pacienti, kuri vienu līdz četrus mēnešus saņēma kurkumīnu devās no 450 līdz 3600 mg dienā, ziņoja par sliktu dūšu un caureju, kā arī paaugstinātu sārmainās fosfatāzes un laktātdehidrogenāzes līmeni serumā.
Vai ir kontrindikācijas kurkumīna lietošanai?
Kontrindikācija kurkumīna lietošanai ir alerģija pret ingveru dzimtas(Zingiberaceae) augiem.
Attiecībā uz grūtniecību un barošanu ar krūti vēsturiski tika uzskatīts par drošu, lietojot to kā garšvielu. Tomēr tagad ir pierādīts, ka tas izraisa dzemdes stimulāciju. Lai gan lietošana neietekmē augļa attīstību, kurkuma lietošana grūtniecības un zīdīšanas laikā nav ieteicama, un klīnisko pētījumu trūkuma dēļ jāievēro piesardzība.
Ja plānota operācija, kurkumīna lietošana jāpārtrauc, jo tas ietekmē asins recēšanu.
Kurkumīns piesardzīgi jālieto cilvēkiem ar cukura diabētu, hipoglikēmiju vai cilvēkiem, kuri ārstējas ar glikozes līmeni asinīs pazeminošiem medikamentiem.
Turklāt kurkumīns var stimulēt žultspūšļa kontrakcijas un izraisīt žultsakmeņu veidošanos. Lai gan pētījumi ar cilvēkiem nav veikti, to nav ieteicams lietot pacientiem ar žultsakmeņiem vai žultsceļu obstrukciju.
Jāatzīmē, ka, ja kopā ar kurkumīnu tiek lietots arī piperīns, var būt kontrindicētas dažāda veida erozijas kuņģī, barības vadā u. tml. Tomēr šādos gadījumos ir iespējams pievērsties citām stratēģijām biopieejamības palielināšanai , nevis kompleksam ar piperīnu, izvēloties, piemēram, liposomālo kurkumīnu vai fitosomu formā.
Kopsavilkums
Kurkumīns ir viens no daudzpusīgākajiem un vislabāk izpētītajiem polifenoliem. Tas ir intriģējošs gan savu daudzo veselībai labvēlīgo īpašību, gan nepieejamības dēļ, jo ir problēmas ar kurkumīna uzsūkšanos gremošanas sistēmā un tā ātru metabolismu. Par laimi, zinātnieki jau ir atklājuši vairākas metodes, kā palielināt šīs sastāvdaļas uztura bagātinātāju efektivitāti, modificējot tās formu, konjugējot to ar citām molekulām vai izmantojot kopā ar biopieejamības pastiprinātājiem, jo īpaši piperīnu no melnajiem pipariem. Tagad mēs saskatām tajā lielu potenciālu kā vispārējās profilaktiskās veselības aprūpes sastāvdaļai, jo tā ir droša pat lielās devās, kas sasniedz vairākus gramus dienā.
Avoti:
⮜ Iepriekšējais raksts
NMN novecošanās aizkavēšanai un vielmaiņas atbalstam
Nākamais raksts ⮞